Es nosaukšu savā vārdā pilsētu vai valsti.

Es esmu tāds lohs malacis - tikko no manas grandiozās konstrukcijas, kas ļauj Stargate skatīties, guļot uz grīdas, galvenā sastāvdaļa (monitors) novēlās no skaļruņa, uz kura tas bija uzstutēts slīpi ar slavenās Spoka grāmatas palīdzību. Viss būtu bijis labi, ja uz galda nebūtu palikusi izdzerta tējas krūzīte ar no tās lepni izslējušos karotītes kātu. Tagad ekrānam stūris izrotāts ar visai neestētisku bukti.
Tūlīt stutēšu monitoru atpakaļ un skatīšos nākamo Stargate sēriju. Varbūt tikšu pie simetriskas plaisas pretējā stūrī.

Pretēji populāram pieņēmumam, man nepadodas šahs un tam līdzīgas spēles. Vēl vairāk - es neprotu tās spēlēt ar mierīgu sirdi un nepavisam neprotu zaudēt. To vislabāk apliecinās brāļi, kuriem tīk pie brīvākas izdevības atgādināt par bērnības laikiem, kad, spēlējot šahu, pie nepatīkamākas laukuma pozīcijas es mēdzu sagrābt pilnu sauju ar kauliņiem un lidināt tos pretinieka spēlētāja vispārējā virzienā.
Dambrete un tas pats Heroes ir izņēmums, jo viss, kas tur jādara, ir jāķer izdevības. Problēmas ir ar tām spēlēm, kur jāupurē savējie. Ir tāds Ancient Empires uz mobilajiem telefoniem. Visa spēles gaita ir aptuveni sekojoša - Tu sit kompi, tad skaties kā kompis sit Tevi, un tā uz maiņām. Un kamēr manus vīrus sit, kamēr viņi mirst, man no dusmām asinis biezē un gribās mēbeles lauzt.
Vai es esmu vienīgais, kam šahs izraisa agresijas lēkmes?

Esmu vienkāršs cilvēks. Pat garlaicīgs. Bet reizēm manī cilvēku vai atgādinājumu ietekmē mostas tas, ko saukā par nezvēru - nelietīgais propogandists manipulators, kas pasauli rāda iluzioru, pārspīlētu un absurdu notikumu vai īpašību gaismā, saniknojot un apjucinot mani, liekot man darīt lietas, ko neprotu izskaidrot, un distancējot no visa. Un tad cieš cilvēki man tuvumā. Vienīgais veids, kā tikt no viņa vaļā, ir dziļa skumju terapija, pilnīga emocionāla ļaušanās, lai viņš aizmieg gaudodams līdz vēlākai reizei, un turpināt vienkāršo dzīvi.
Tā nu es ērti noveļu visu to, kas man nepatīk, uz šī iekšējā radījuma atbildību.

Mazie hakeri uzdarbojas. Ko citu man izsecināt pēc šādas sarakstes?

Krizdole says:
iiiiiiii `````` ddnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnn//////////retb m mmmm mm hm [8...............sssssss h hhh h ииииииььььььььььььььь
Krizdole says:
см ссссссссс сссс ссссс мммммммммммммммммммммммммммм
Krizdole says:
ка лаи дабу латвиесу буртус

Es sapnī meditēju. Un atklāju noslēpumu, ka meditācijas laikā vēlreiz iniciējot meditāciju, var nonākt dziļākā līmenī. No rīta pamodos ar tādu sajūtu, it kā patiešām pēc meditācijas. Un pēkšņi viens kompleksu radīts jautājums, kas mani zemapzināti bija nomācis jau ilgāku laiku, bija kristālskaidrs.

Salīdzināsim ar pārbraucienu puspilnā autobusā. Ir baigi labi, ja blakus neviens neapsēžas - var izplesties ērtākā pozā un nav jāklausās šņaukāšanās vai krekstināšanas skaņās.
No otras puses pa galvu maisās jautājumi. Kāpēc neviens nesēž blakus? Vai izskatos atbaidošs? Vai varbūt smirdu?
Lūk, tāpēc arī neeksistē nekas ideāls.

You Should Be A Gemini

What's good about you: witty and energetic, you're simply the most fun to be around What's bad about you: you're flighty - losing interest in people and projects quickly In love: you enjoy the "honeymoon phase," but after that it's hard for you to stick around In friendship, you're: likely to have many groups of friends, with many different interests Your ideal job: mime, guru, or cartoonist Your sense of fashion: casual and simple You like to pig out on: fast food, especially burritos

Piedāvā b3ta.

Poll #11162
Open to: All, results viewable to: All

Cik algas jūs šķir līdz bankrotam?

Cik % no algas jums aiziet par rēķiniem un obligātajiem ikmēneša maksājumiem?

Tad kas tad bija pats svētīgākais, ko esmu ieguvis, sapinoties ar (pseido?)intelektuālajiem jauniešiem?
Kādreiz pamatskolā bija ļauna krievu valodas skolotāja. Reiz viņa prasīja, kādas ir mūsu domas par todien uzsnigušo pirmo sniegu. Citi priecājās, ka sniedziņš labs un balts, un pūkains. Es teicu, ka grūti iet, jo slīd kājas. Viņa pēc tam savā ierasti augstprātīgajā tonī paziņoja, ka cilvēki iedaloties optimistos un pesimistos, un mūsu atbildes skaidri parāda, kurš ir kurš. Pesimists skaitījās slikti, tāpēc es pārdzīvoju. Un būtībā es pārdzīvoju par visu. Katru dienu. Absolūta nepilnvērtības sajūta un daudz dažādu pārmetumu, aizrādījumu un vīpsnu.
Tagad es vēl neesmu izārstēts, bet arī vairs neesmu pilnīgs invalīds šajā ziņā. Slēpjot vai noniecinot kaut kādas savas īpašības tīri citu dēļ neviens labāks nekļūst un nevienu neapmuļķo. Lūk, šie intelektuālie jaunieši deva mājienu, ka visām personības izpausmēm ir iemesls un tās kalpo kaut kādam mērķim. Tas droši vien ir acīmredzami, bet man lēni pielec. Tas, ka nevaru saprasties ar kādu cilvēku vai cilvēku grupu, nenozīmē, ka traucē manas īpašības, bet gan to, ka jāmeklē cits cilvēks priekš komunicēšanās.
Tagad pārcilājot prātā konkrēto situāciju, nedomāju, ka tur kaut kas atbilst pesimisma definīcijai. Man uz skolu torīt bija jāveic trīs kilometrus garš nogurdinošs ceļš un kāju slīdēšana bija diezgan aktuāla problēma. Es taču neteicu, ka viss būs sūdīgi, mājās ejot pakritīšu sniegā un nosalšu. Pēc šīs atbildes mani varētu saukt par čīkstuli, nevis pesimistu. Vispār tā skolotāja palika aizvien neglītāka, krāsojās aizvien krieviskāk (pārbaudot, cik lielu lūpkrāsas masu var noturēt uz sejas) un beigās sāka rīt un citiem iesmērēt kaut kādus herbalaifus.

Pēdējā laikā policijai maksāju nu jau biežāk kā reizi nedēļā. Tas jau sāk atsaukties uz budžetu. Te piečuks, te desmitnieks. Pēdējā reizē šovakar negribēja prom laist un man nācās žēli stāstīt, ka man tas būtu pirmais pārkāpums un, ka naudas vairāk nav. Atdevu pēdējo skaidro papīra maksāšanas līdzekli.
Nez ko liktenis man cenšas šādā veidā pateikt?

Filma cibas māksliniekiem un mākslinieķeļiem.

Zemnieks pieprasījis un dabūjis no valdības 26 miljonus, jo aizmirsis šovasar aplaistīt redīsu un tas saulē apkaltis. Es par tādu naudu varētu gadu dzīvot cepuri kuldams! Būs jāiet pieprasīt man ar, jo vasarā nepiecēlos un neaizvēru žalūzijas kodējot, kā rezultātā ekrānā atspīdēja saule un, nevarot neko lāga saskatīt, tika zaudēts produkts kāda miljarda vērtībā. Es domāju, ka 26 miljoni no miljarda ir tīrās atlaides.

Šovakar pa LNT 22:00 rāda grēku pilsētu. Man likās laba filma, bet Sandrai gada labākā filma. Karoče, iesakām.

Lai neitralizētu brīžiem agresīvo braukšanas stilu, iegādājos mašīnā sajaukumu no godsp.you.bl.emp., explosions in the sky, 3rd and the mortal, silv.mt.zion u.c. grupām, kas izceļas ar gariem dziesmu nosaukumiem un pārmērīgu pareizumu. Mazliet palīdz, bet Sandra saka, ka uzdzenot miegu. Tas gan ir labi, jo apkārt viss ir tāds miegains. Jūtos kā pēcpārtija rītā brīdi pirms kāds piedāvā kafiju - mazliet pusaizmidzis, nesavākts un nesakoncentrēts. Ceru, ka neviens kafiju tā arī nepiedāvās un nebūs jāmostas. Tuvojas rudens. Drīz būs jānotrauš putekļi no Craddle of Filth un jābrien zābakos pa kailo sasalušo zemi. Man vajadzētu biežāk pabūt vienam. Man tas šausmīgi pietrūkst.

Nez vai apbedīšanas biroji arī piedāvā iegādāties dāvanu kartes?