Es šodien ar mašīnu nostrādāju tādu muļķību, ka tagad sēžu un dusmīgi ņirdzu par sevi. Piebraucu pie mājas, apstājos un jutu, ka esmu iesēdies. Domāju, ko lai tagad dara; rīt bērns būs jāved uz bērnu dārzu - paļauties, ka izdosies izkļūt, vai labāk uzreiz pamēģināt izkārpities laukā? Kārpos, kārpos, bet bez panākumiem. Pēc tam pamanīju, ka apstājoties esmu automātiski norāvis rokasbremzi. Līdz ar to tiem, kas nezina, paskaidroju, kā norisinājās process - mašīna, kas atrodas uz ledus, kam pa virsu slapjš sniegs, ar novilktu rokasbremzi, ieliekot ātrumā un gāzējot griež ratus, bet uz priekšu nekustas. Ratiem griežoties uzkarst riepas un rezultātā ledū izveidojas perfekti veidotas bedrītes riteņu formā, no kurām patstāvīgi izbraukt nav reāli. Ja vēl varētu reizē gāzēt un stumt (un, jā, par ķieģeli uz pedāļa iedomājos, bet par laimi vēl nav 2:00am)... Laikam būs jāgaida pavasaris.